pirmdiena, 2010. gada 18. oktobris

Dzelzs kokteilīti, lūdzu?!

2009. gadā 20 % donoru, kam atteikta asins ziedošana Valsts asinsdonoru centrā, atteikuma iemesls bijis pazemināts hemoglobīna līmenis. Kas ir hemoglobīns un kāpēc tas ir svarīgs?
Hemoglobīns ir viela, kas atrodas sarkanajās asins šūnās – eritrocītos un apgādā visas organisma šūnas ar skābekli. Ja tā līmenis organismā ir zems, tad arī skābekļa daudzums ir mazāks un lēnāk norit vielmaiņas procesi. Līdz ar to pārliešanai sagatavotie eritrocīti nespēj pildīt gāzu apmaiņas funkcijas, ne slimniekam, kas saņems šīs asinis, ne pašam donoram, kuram ziedojot asinis hemoglobīna līmenis vēl samazināsies.
Lielai daļai pasaules iedzīvotāju novēro nepietiekamu dzelzs daudzumu organismā, kas traucē normālai dažādu organisma sistēmu funkcionēšanai. Biežāk hemoglobīna samazināšanos novēro jauniešiem, nogurušiem, nepilnvērtīgu pārtiku lietojošiem cilvēkiem. Īpaši raksturīgi, ka hemoglobīna līmenis samazinās tieši ziemas otrajā pusē un pavasaros.
Pieaugušam cilvēkam diennaktī ar uzturu nepieciešams uzņemt 10-18 miligramu dzelzs. Dzelzs uzsūkšanās notiek tievo zarnu sākuma daļā. Uzsūkšanos sekmē kuņģa sālsskābe, citronskābe, uzturā esošais C vitamīns. Ja ārsts Jūs informē par pazeminātu hemoglobīna līmeni asinīs, iesakām pamainīt savu ēdienkarti un uzturā lietot produktus, kas satur lielāku dzelzs daudzumu. Augu valsts produkti satur trīsvērtīgo dzelzi, no tā satura organismā uzsūcas 10%. Dzīvnieku valsts produkti satur divvērtīgo dzelzi, no kura satura organismā uzsūcas 30%. Piemēram, 100 g cūkgaļas satur 1,8 mg dzelzs, bet 100 g rupjmaizes satur 3,3 mg dzelzs.
Dzelzi iespējams uzņemt arī ar dažādiem uztura bagātinātājiem, no kuriem vispazīstamākais ir mūsu bērnības kārums hematogens. Tā svarīgākā sastāvdaļa ir pārtikas albumīns, kas satur organismam viegli asimilējamu dzelzi anēmijas profilaksei, dzelzs līdzsvara atjaunošanai organismā un enerģijas uzturēšanai. Hematogena sastāvā dzelzs ir vienīgi organiskas izcelsmes, tāpēc organisms to viegli uzsūc. Dzelzs uzsūkšanos arī pastiprina hematogenā esošie C un B vitamīni. 100g produkta (2 tāfelītes) satur 10 mg dzelzs, kas atbilst 71,4 % no ieteicamās diennakts devas. No šī gada 18.oktobra Valsts asinsdonoru centrā un tā rīkotajos izbraukumos šo gardo un veselīgo produktu uzņēmums „G.Miežis Ārsts” dāvinās visiem donoriem, kas ziedos asinis. Tā teikt – saldu veselību cilvēkiem, kas dara labu darbu!

Produkti, kas satur lielāku dzelzs daudzumu un tāpēc īpaši ieteicami ikviena cilvēka ēdienkartē:
Dateles, kaltēts alus raugs, dzīvnieku aknas, nieres, sirdis, aknu desas, truša, teļa, liellopa un cūkas gaļa, olas dzeltenums, avenes, zemenes, granātāboli, kivi, žāvēti persiki un aprikozes, pistācijas rieksti, mandeles, pētersīļi, zirņi, pupas, topinamburs, Briseles kāposti, žāvētas un svaigas sēnes, spināti, kviešu klijas, sorgo, prosa, auzu pārslas, tofu siers un daudz citi produkti.

Valsts asinsdonoru centrs iesaka - Dzelzs kokteilīti:
Samaļ gaļasmašīnā pa saujai valriekstus, žāvētas aprikozes, dzērvenes, vīģes un medu. Un katru dienu ēd pa ēdamkarotei vai 3 reizes pa tējkarotei.

P.s. Ilgstoši pazemināta hemoglobīna gadījumā konsultējaties pie sava ģimenes ārsta, lai saņemtu kompetentu tālāku izmeklēšanu un, ja nepieciešams, arī ārstēšanu!

pirmdiena, 2010. gada 4. oktobris

Nobela prēmiju laureāti par atklājumiem asins pārliešanā

Šonedēļ visā pasaulē tiek aizsākta Nobela prēmiju nedēļa. Šī ir nedēļa, kuras laikā tiek paziņoti Nobela prēmijas laureāti. Arī asins pārliešanas vēsturē ir ierakstīti cilvēki, kas par dažādiem zinātniskiem sasniegumiem asins pārliešanā, saņēmuši šo izcilo apbalvojumu.
1908.gadā franču ķirurgs Aleksis Karels (Aleksis Carrel) mēģināja novērst asins recēšanu, ar sarežģītu šuvi savienojot donora artēriju ar recipienta vēnu. Šīs mēģinājums noklāja ceļu orgānu transplantācijai. Par šo atklājumu Carels 1912.gadā saņēma Nobela prēmiju.
Tomēr par visnozīmīgāko atklājumu asins pārliešanas vēsturē mūsdienās uzskata 1901.gadu, kad austriešu ārsts Karls Landšteiners (Karl Landsteiner) (attēlā) atklāja pirmās trīs cilvēka asins grupas – A, B un O. Landšteiners tiek uzskatīts arī par nozīmīgāko zinātnieku asins pārliešanas jomā, jo viņš piedalījies rēzus faktora un tā nesaderību atklāšanā un izstrādājis asins saderības sistēmu, līdz ar to arvien retāk notika neveiksmīgas asins pārliešanas (kad organisms asinis nepieņem). Taču Landšteiners par saviem atklājumiem Nobela prēmiju saņēma tikai tālajā 1930.gadā.
Par Nobela prēmijām vairāk lasiet: http://nobelprize.org