pirmdiena, 2009. gada 12. oktobris

Ieteikumi donora ēdienkartei

Katra Jūsu ierašanās uz asins ziedošanu ir svētki gan Jums, gan nezināmajam slimniekam, kura dzīvības svaru kausā pašreiz trūkst tieši Jūsu asins deva. Tomēr, Valsts asinsdonoru centrā katru dienu ir jāiznīcina viena donora ziedotā asins deva. Kāpēc?
Asins plazma, kas ir donora asins devas lielākā daļa, ir trekna – hiloza – jeb donors ir ēdis neveselīgu, treknu pārtiku. Tādos gadījumos nav iespējams veikt obligāto izmeklēšanu un nepārbaudītas asinis nav derīgas pārliešanai. Tās tiek utilizētas jeb iznīcinātas. Diemžēl!
Ko darīt, lai tā nenotiktu?
Jāievēro, ka vismaz vienu dienu pirms asins ziedošanas nedrīkst ēst: treknus, asus ēdienus, piem., ceptu, treknu, žāvētu gaļu vai zivis, pankūkas, desas, cīsiņus, sviestu, treknu sieru un krējumu, majonēzi, kūkas, treknus cepumus, smalkmaizītes, saldējumu, ceptus kartupeļus, sēnes, čipsus, riekstus, šokolādi, kakao un jebkuru alkoholu, tai skaitā, alu un arī enerģētiskos dzērienus.
DRĪKST ĒST: visus labības produktus (makaronus, rīsus, biezputras, musli, netreknu maizi), liesu sieru, biezpienu, kefīru, paniņas, jogurtu, ievārījumu, medu, visus augļus, ogas un dārzeņus, liesu, vārītu gaļu, aknas, liesas zivis.
Atcerieties, ka tukšā dūšā asinis nedrīkst nodot!
Lūdzam izdzert ne mazāk par 1,5 - 2 litrus šķidruma katru dienu. Īpaši svarīgi ir lietot daudz šķidrumu pirms asins ziedošanas un siltā gada laikā. Uzņemtā šķidruma pietiekams daudzums nodrošinās Jums labu pašsajūtu pēc procedūras. Katrā asins ziedošanas reizē Jums tiek izsniegtas uzkodas, kuru komplektā ir arī tēja, ūdens vai sula. Lai Jūs justos labi pēc asins ziedošanas, lūdzu, dzeriet un ēdiet piedāvātos produktus pirms asins ziedošanas procedūras. Ģīboņi biežāk ir donoriem, kas nav ēduši, maz lietojuši ūdeni, tēju, sulas, kuri ziedo asinis vakara stundās pēc nogurdinošas un saspringtas darba dienas.

Irēna Danilāne
VADC Donoru atlases un komplektēšanas daļas vadītāja

ceturtdiena, 2009. gada 1. oktobris

Ne visi drīkst ziedot

Mēdz teikt, ka viena donora asinis ir piliens jūrā, tomēr − bez piliena nebūtu jūras. Vai visi cilvēki var būt donori? Kādas ir situācijas, kad šķietami vesels cilvēks tomēr nevar ziedot savas asinis, skaidro Valsts Asinsdonoru centra (VADC) Donoru atlases un komplektēšanas nodaļas vadītāja Irēna Danilāne.

Saņem bez maksas


Katru gadu Rīgā donoru asins komponentu pārliešanas palīdz izdzīvot un saglabāt veselību tūkstošiem slimnieku, tai skaitā jaundzimušajiem, slimiem bērniem, dzemdētājām, hematoloģiskiem slimniekiem, arī slimniekiem ar traumām un apdegumiem, ķirurģiskiem slimniekiem ar akūtām asiņošanām. Turklāt mūsu valstī visi slimnieki asins komponentus saņem bez maksas. Bet, lai šo asins komponentu būtu, donoru kustība ir ļoti svarīga, mūsu līdzcilvēku dzīvībai ārkārtīgi nepieciešama. Taču ne visi drīkst asinis ziedot. Zināms, ka noteiktu laika periodu to nedrīkst darīt sievietes-grūtnieces un bērna barošanas periodā; pēc grūtniecības mākslīgas pārtraukšanas; pēc ērces piesūkšanās, pēc tetovēšanas, ausu caurduršanas, pīrsinga, atsevišķu medikamentu lietošanas laikā, pēc vakcinācijām, ja ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, tuberkuloze, alerģija, jebkuras akūtas slimības vai hroniskas slimības saasinājuma laikā, tostarp, ja cilvēks bijis īslaicīgās aizturēšanas izolatorā vai cietumā pēdējā gada laikā.
Kā izmanto donoru asinis?
Visas asins devas sadala komponentos: šūnās (eritrocītos un trombocītos) un plazmā, līdz ar to vienā asins nodošanas reizē donors palīdz vairākiem slimniekiem, bet dažkārt vienam slimniekam vajadzīgi pat vairāki donori:
politraumas gadījumā – 20-25 donori
pēc plaša apdeguma – 60-65
autoavārijā cietušajam – 10-20
pie vēdera dobuma operācijām – 2-4
pie gūžas protezēšanas − 4-6
asins vēža gadījumā – 1-3 donori, bet visā ārstēšanas laikā bieži nepieciešami 200-250 donori

Vairāk nekā 160 valstis


Ir vēl citi faktori, kas liedz kļūt par donoru, un tostarp, ja esat atgriezies no valsts, kurā pastāv paaugstināts risks saslimt ar kādu no infekciju saslimšanām. Šis saraksts ietver vairāk nekā 160 valstis, un katrai minēti iemesli, kāpēc nepieciešams un cik ilgs ir karantīnas laiks. «Visgarākais inkubācijas ierobežojums ir malārijai – 12 mēneši, un malārija ir reģistrēta ārkārtīgi daudzās valstīs, apmēram 120,» stāsta VADC Donoru atlases un komplektēšanas nodaļas vadītāja Irēna Danilāne, piebilstot, ka tas ir saraksts, ko savā darbā izmanto ārsti, kas pirms asins nodošanas izmeklē potenciālos donorus. «Mēs jau paši to neizdomājām – mēs strādājam pēc rokasgrāmatas [Guide To The Preparation, Use And Quality Assurance Of Blood Components], kura ik pa laikam tiek aktualizēta. Tie ir norādījumi no Eiropas Savienības, un mums tiem jāpakļaujas.»
I. Danilāne skaidro, ka ierobežojumi, piemēram, uz malāriju tik nopietni ir tāpēc, ka donoru asinis uz šo infekciju netiek pārbaudītas. Jo tā ir ļoti dārga izmeklēšana. Četrus mēnešus pēc atgriešanās no valsts, kurā reģistrēta malārija, Latvijas Infektoloģijas centrā uz šo infekciju iespējams veikt imunoloģiskos un molekulārās ģenētikas testus, un, ja tie ir negatīvi, asinis var nodot. Taču tas maksā ļoti dārgi, un neviens cilvēks tos netaisa tāpēc vien, lai varētu nodot asinis.
I. Danilāne gan teic, ka to cilvēku īpatsvars, kuri vēlas nodot asinis, bet dažādu iemeslu dēļ to nevar darīt, nav ļoti liels – apmēram 20 procenti. Un ārvalstu apmeklējums nav lielākā problēma − vairāk ir tādu, kuriem jāatsaka citu iemeslu dēļ: vai ir zems hemoglobīns, vai pārāk mazs svars, vai kāda saslimšana, vai slikta pašsajūta. Iespējams, daudzi nezina, ka asinis veselu mēnesi nevar nodot arī pēc atgriešanās no mūsu kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas, arī no Zviedrijas – jo šajās valstīs ir reģistrēta cūku gripa.
Ir daudzas valstis, kur izplatīts, piemēram, Rietumnīlas vīruss [dažos gadījumos tas izraisa dzīvībai bīstamus galvas un muguras smadzeņu iekaisumus, reizēm var radīt bērnu triekai līdzīgu paralīzi] – ja cilvēks bijis šādā valstī saslimšanas reģistrāciju periodā, kas parasti ir no jūlija līdz novembrim, viņš nedrīkst nodot asinis 28 dienas pēc atgriešanās. Arī atgriežoties no putnu gripas skartajām valstīm ir jānogaida 28 dienas.
Iemesli, kuru dēļ asinis NEKAD nedrīkst ziedot
− AIDS
, imūnstāvokļa traucējumi
epilepsija
visi vīrusu hepatīti, izņemot pārslimotu vīrushepatītu A (ja to apstiprina medicīniskajā dokumentācijā fiksēti laboratoriskās izmeklēšanas rezultāti)
sifiliss
leikoze u. c. hematoloģiskas saslimšanas
narkomānija, hronisks alkoholisms
− bronhiālā astma, hronisks bronhīts
− hroniskas sirds–asinsvadu slimības un pēc sirds-asinsvadu operācijām
ļaundabīgi jaunveidojumi
− pēc kuņģa rezekcijas, pēc liesas vai nieres izņemšanas
cukura diabēts
− hronisks glomerulonefrīts; recidivējošs pielonefrīts
Jakob-Creutzfeld (CJD) slimība (ģimenes anamnēzē)
centrālās nervu sistēmas un maņu orgānu bojājumi

Ne visi ir godīgi

Ņemot vērā to, ka pastāv iespēja, ka cilvēki, uzzinot šo informāciju pirms asins ziedošanas, var sniegt nepatiesus datus, slēpjot to, ka ir bijuši konkrētās ārvalstīs, šis saraksts nekur nav publicēts, tas tiek izmantots tikai kā ārstu darba dokuments.
«Protams, tas viss tiek darīts tikai slimnieka interesēs – lai viņam nepārnestu kādu infekcijas izsaucēju, jo viņš jau tāpat ir novārdzināts, un jebkurš vīruss vai infekcija var izsaukt fatālu rezultātu,» skaidro I. Danilāne. «Mēs nekad nevaram būt droši, ka cilvēks ir kristāltīrs un godīgs pret mums un pret slimnieku, kuram tiks pārlietas viņa asinis – jo ļoti bieži ir vajadzīga vai brīva diena, vai naudiņa, vai bezmaksas pusdienas. Nekad nevar zināt, kāda ir motivācija, kas viņu pie mums atvedusi.»
Protams, potenciālais donors ar savu parakstu apliecina sniegtās informācijas patiesumu, pretējā gadījumā draud kriminālatbildība. I. Danilāne gan zina tikai vienu tādu tiesas prāvu, kurā donors taisnojās, ka viņam lika parakstīties, bet viņš neizlasīja, jo steidzās. Un tika attaisnots.
«Tiesu darbi drīzāk ir no donoru puses, kuri uzskata, ka mums viņiem jāpaziņo analīžu rezultāti, lai gan līgumā ir norādīts bezmaksas telefons, un ir tikai jāpiezvana. Apmēram puse to, kuriem konstatētas sliktas analīzes, nav piezvanījuši. Protams, mēs zvanām viņiem, bet nereti telefons ir atslēgts, vai viņš nedzīvo norādītajā adresē. Nav jau visi tik godīgi. Diemžēl.»

Fakti
− Visbiežāk asins pārliešanai trūkst rēzus negatīvās asinis; cilvēki ar negatīvu rēzus piederību valstī ir tikai 15 %
Asins grupa dzīves laikā nemainās nekādu faktoru ietekmē
Visbiežāk sastopami cilvēki ar A (37 %) un 0 asins grupu (36 %), bet retāk ar B (20 %) un AB asins grupu (7 %)
Vienlīdz vērtīgas ir visu grupu un rēzus piederības asinis
− Donors dzīves laikā var nodot 150 litru asiņu vai 600 litru plazmas
Pastāvīgie donori Latvijā ir 1,5 % iedzīvotāju

Autore: Santa Raita
Foto: Lauris Vīksne, f64
Pārpublicēts no laikraksta "Neatkarīgā Rīta Avīze"
.