Šonedēļ visā pasaulē tiek aizsākta Nobela prēmiju nedēļa. Šī ir nedēļa, kuras laikā tiek paziņoti Nobela prēmijas laureāti. Arī asins pārliešanas vēsturē ir ierakstīti cilvēki, kas par dažādiem zinātniskiem sasniegumiem asins pārliešanā, saņēmuši šo izcilo apbalvojumu.
1908.gadā franču ķirurgs Aleksis Karels (Aleksis Carrel) mēģināja novērst asins recēšanu, ar sarežģītu šuvi savienojot donora artēriju ar recipienta vēnu. Šīs mēģinājums noklāja ceļu orgānu transplantācijai. Par šo atklājumu Carels 1912.gadā saņēma Nobela prēmiju.
Tomēr par visnozīmīgāko atklājumu asins pārliešanas vēsturē mūsdienās uzskata 1901.gadu, kad austriešu ārsts Karls Landšteiners (Karl Landsteiner) (attēlā) atklāja pirmās trīs cilvēka asins grupas – A, B un O. Landšteiners tiek uzskatīts arī par nozīmīgāko zi
nātnieku asins pārliešanas jomā, jo viņš piedalījies rēzus faktora un tā nesaderību atklāšanā un izstrādājis asins saderības sistēmu, līdz ar to arvien retāk notika neveiksmīgas asins pārliešanas (kad organisms asinis nepieņem). Taču Landšteiners par saviem atklājumiem Nobela prēmiju saņēma tikai tālajā 1930.gadā.
Par Nobela prēmijām vairāk lasiet: http://nobelprize.org
nātnieku asins pārliešanas jomā, jo viņš piedalījies rēzus faktora un tā nesaderību atklāšanā un izstrādājis asins saderības sistēmu, līdz ar to arvien retāk notika neveiksmīgas asins pārliešanas (kad organisms asinis nepieņem). Taču Landšteiners par saviem atklājumiem Nobela prēmiju saņēma tikai tālajā 1930.gadā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru