Ne visi drīkst ziedot

Mēdz teikt, ka viena donora asinis ir piliens jūrā, tomēr − bez piliena nebūtu jūras. Vai visi cilvēki var būt donori? Kādas ir situācijas, kad šķietami vesels cilvēks tomēr nevar ziedot savas asinis, skaidro Valsts Asinsdonoru centra (VADC) Donoru atlases un komplektēšanas nodaļas vadītāja Irēna Danilāne.

Saņem bez maksas

Katru gadu Rīgā donoru asins komponentu pārliešanas palīdz izdzīvot un saglabāt veselību tūkstošiem slimnieku, tai skaitā jaundzimušajiem, slimiem bērniem, dzemdētājām, hematoloģiskiem slimniekiem, arī slimniekiem ar traumām un apdegumiem, ķirurģiskiem slimniekiem ar akūtām asiņošanām. Turklāt mūsu valstī visi slimnieki asins komponentus saņem bez maksas. Bet, lai šo asins komponentu būtu, donoru kustība ir ļoti svarīga, mūsu līdzcilvēku dzīvībai ārkārtīgi nepieciešama. Taču ne visi drīkst asinis ziedot. Zināms, ka noteiktu laika periodu to nedrīkst darīt sievietes-grūtnieces un bērna barošanas periodā; pēc grūtniecības mākslīgas pārtraukšanas; pēc ērces piesūkšanās, pēc tetovēšanas, ausu caurduršanas, pīrsinga, atsevišķu medikamentu lietošanas laikā, pēc vakcinācijām, ja ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, tuberkuloze, alerģija, jebkuras akūtas slimības vai hroniskas slimības saasinājuma laikā, tostarp, ja cilvēks bijis īslaicīgās aizturēšanas izolatorā vai cietumā pēdējā gada laikā.

Kā izmanto donoru asinis?
Visas asins devas sadala komponentos: šūnās (eritrocītos un trombocītos) un plazmā, līdz ar to vienā asins nodošanas reizē donors palīdz vairākiem slimniekiem, bet dažkārt vienam slimniekam vajadzīgi pat vairāki donori:
− politraumas gadījumā – 20-25 donori
− pēc plaša apdeguma – 60-65
− autoavārijā cietušajam – 10-20
− pie vēdera dobuma operācijām – 2-4
− pie gūžas protezēšanas − 4-6
− asins vēža gadījumā – 1-3 donori, bet visā ārstēšanas laikā bieži nepieciešami 200-250 donori

Vairāk nekā 160 valstis

Ir vēl citi faktori, kas liedz kļūt par donoru, un tostarp, ja esat atgriezies no valsts, kurā pastāv paaugstināts risks saslimt ar kādu no infekciju saslimšanām. Šis saraksts ietver vairāk nekā 160 valstis, un katrai minēti iemesli, kāpēc nepieciešams un cik ilgs ir karantīnas laiks. «Visgarākais inkubācijas ierobežojums ir malārijai – 12 mēneši, un malārija ir reģistrēta ārkārtīgi daudzās valstīs, apmēram 120,» stāsta VADC Donoru atlases un komplektēšanas nodaļas vadītāja Irēna Danilāne, piebilstot, ka tas ir saraksts, ko savā darbā izmanto ārsti, kas pirms asins nodošanas izmeklē potenciālos donorus. «Mēs jau paši to neizdomājām – mēs strādājam pēc rokasgrāmatas [Guide To The Preparation, Use And Quality Assurance Of Blood Components], kura ik pa laikam tiek aktualizēta. Tie ir norādījumi no Eiropas Savienības, un mums tiem jāpakļaujas.»
I. Danilāne skaidro, ka ierobežojumi, piemēram, uz malāriju tik nopietni ir tāpēc, ka donoru asinis uz šo infekciju netiek pārbaudītas. Jo tā ir ļoti dārga izmeklēšana. Četrus mēnešus pēc atgriešanās no valsts, kurā reģistrēta malārija, Latvijas Infektoloģijas centrā uz šo infekciju iespējams veikt imunoloģiskos un molekulārās ģenētikas testus, un, ja tie ir negatīvi, asinis var nodot. Taču tas maksā ļoti dārgi, un neviens cilvēks tos netaisa tāpēc vien, lai varētu nodot asinis.
I. Danilāne gan teic, ka to cilvēku īpatsvars, kuri vēlas nodot asinis, bet dažādu iemeslu dēļ to nevar darīt, nav ļoti liels – apmēram 20 procenti. Un ārvalstu apmeklējums nav lielākā problēma − vairāk ir tādu, kuriem jāatsaka citu iemeslu dēļ: vai ir zems hemoglobīns, vai pārāk mazs svars, vai kāda saslimšana, vai slikta pašsajūta. Iespējams, daudzi nezina, ka asinis veselu mēnesi nevar nodot arī pēc atgriešanās no mūsu kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas, arī no Zviedrijas – jo šajās valstīs ir reģistrēta cūku gripa.
Ir daudzas valstis, kur izplatīts, piemēram, Rietumnīlas vīruss [dažos gadījumos tas izraisa dzīvībai bīstamus galvas un muguras smadzeņu iekaisumus, reizēm var radīt bērnu triekai līdzīgu paralīzi] – ja cilvēks bijis šādā valstī saslimšanas reģistrāciju periodā, kas parasti ir no jūlija līdz novembrim, viņš nedrīkst nodot asinis 28 dienas pēc atgriešanās. Arī atgriežoties no putnu gripas skartajām valstīm ir jānogaida 28 dienas.

Iemesli, kuru dēļ asinis NEKAD nedrīkst ziedot
− AIDS, imūnstāvokļa traucējumi
− epilepsija
− visi vīrusu hepatīti, izņemot pārslimotu vīrushepatītu A (ja to apstiprina medicīniskajā dokumentācijā fiksēti laboratoriskās izmeklēšanas rezultāti)
− sifiliss
− leikoze u. c. hematoloģiskas saslimšanas
− narkomānija, hronisks alkoholisms
− bronhiālā astma, hronisks bronhīts
− hroniskas sirds–asinsvadu slimības un pēc sirds-asinsvadu operācijām
− ļaundabīgi jaunveidojumi
− pēc kuņģa rezekcijas, pēc liesas vai nieres izņemšanas
− cukura diabēts
− hronisks glomerulonefrīts; recidivējošs pielonefrīts
− Jakob-Creutzfeld (CJD) slimība (ģimenes anamnēzē)
− centrālās nervu sistēmas un maņu orgānu bojājumi

Ne visi ir godīgi

Ņemot vērā to, ka pastāv iespēja, ka cilvēki, uzzinot šo informāciju pirms asins ziedošanas, var sniegt nepatiesus datus, slēpjot to, ka ir bijuši konkrētās ārvalstīs, šis saraksts nekur nav publicēts, tas tiek izmantots tikai kā ārstu darba dokuments.
«Protams, tas viss tiek darīts tikai slimnieka interesēs – lai viņam nepārnestu kādu infekcijas izsaucēju, jo viņš jau tāpat ir novārdzināts, un jebkurš vīruss vai infekcija var izsaukt fatālu rezultātu,» skaidro I. Danilāne. «Mēs nekad nevaram būt droši, ka cilvēks ir kristāltīrs un godīgs pret mums un pret slimnieku, kuram tiks pārlietas viņa asinis – jo ļoti bieži ir vajadzīga vai brīva diena, vai naudiņa, vai bezmaksas pusdienas. Nekad nevar zināt, kāda ir motivācija, kas viņu pie mums atvedusi.»
Protams, potenciālais donors ar savu parakstu apliecina sniegtās informācijas patiesumu, pretējā gadījumā draud kriminālatbildība. I. Danilāne gan zina tikai vienu tādu tiesas prāvu, kurā donors taisnojās, ka viņam lika parakstīties, bet viņš neizlasīja, jo steidzās. Un tika attaisnots.
«Tiesu darbi drīzāk ir no donoru puses, kuri uzskata, ka mums viņiem jāpaziņo analīžu rezultāti, lai gan līgumā ir norādīts bezmaksas telefons, un ir tikai jāpiezvana. Apmēram puse to, kuriem konstatētas sliktas analīzes, nav piezvanījuši. Protams, mēs zvanām viņiem, bet nereti telefons ir atslēgts, vai viņš nedzīvo norādītajā adresē. Nav jau visi tik godīgi. Diemžēl.»

Fakti

− Visbiežāk asins pārliešanai trūkst rēzus negatīvās asinis; cilvēki ar negatīvu rēzus piederību valstī ir tikai 15 %
− Asins grupa dzīves laikā nemainās nekādu faktoru ietekmē
− Visbiežāk sastopami cilvēki ar A (37 %) un 0 asins grupu (36 %), bet retāk ar B (20 %) un AB asins grupu (7 %)
− Vienlīdz vērtīgas ir visu grupu un rēzus piederības asinis
− Donors dzīves laikā var nodot 150 litru asiņu vai 600 litru plazmas
− Pastāvīgie donori Latvijā ir 1,5 % iedzīvotāju

Autore: Santa Raita
Foto: Lauris Vīksne, f64
Pārpublicēts no laikraksta "Neatkarīgā Rīta Avīze".