Fakti par asins pārliešanu

Asins pārliešana glābj dzīvības un uzlabo veselību, tomēr daudziem pacientiem pasaulē laikus nav pieejamas drošas asinis pārliešanai. Vajadzība pēc asins pārliešanas var rasties jebkurā brīdī gan pilsētās, gan lauku apvidos. Asins komponentu nepietiekamība visā pasaulē ir novedusi daudzus pacientus nāvē.

Katru gadu pasaulē tiek ziedotas aptuveni 108 miljoni ziedoto asins devas. Gandrīz 50% no pasaulē ziedotajām asinīm un asins komponentiem, tiek ziedotas augstas attīstības valstīs, kurās dzīvo aptuveni 20% no visiem pasaules iedzīvotājiem.

1.Asins pārliešana glābj dzīvības un veselību.

Katrai valstij ir jānodrošina, lai asins un asins komponentu rezerves nav inficētas ar HIV, hepatīta un citiem vīrusiem, kas var inficēt pacientus asins pārliešanas rezultātā.

2.Asins pārliešana tiek izmantota dažādām ārstniecības manipulācijām.

Valstīs ar augstiem iedzīvotāju ienākumiem visbiežāk asinis tiek pārlietas pacientiem vecuma grupā virs 65 gadiem, kas sastāda 76% no visām asins pārliešanām. Asins pārliešanu parasti  pielieto kā atbalstu citām medicīniskām manipulācijām – sirds un asinsvadu ķirurģijā, transplantācijas operācijās, nopietnu traumu gadījumā, ļaundabīgu audzēju terapijā. Valstīs ar zemu un vidēju iedzīvotāju ienākumu līmeni asins pārliešanu biežāk izmanto ar grūtniecību saistītu komplikāciju novēršanā, ar malāriju slimiem bērniem, smagas anēmijas un ar traumām saistītu ievainojumu gadījumos.

3.Pietiekams drošu asiņu krājums var nodrošināt donori, kas nodod asinis brīvprātīgi un regulāri.

Tiek uzskatīts, ka valstīs kur darbojas brīvprātīga bezatlīdzības donoru kustība ir mazāks nekvalitatīvo jeb inficēto asiņu risks. Tādēļ Pasaules Veselības organizācija aicina tās dalībvalstis pakāpeniski pāriet uz bezatlīdzības brīvprātīgu donoru kustību.

4. Brīvprātīgie bezatlīdzības donori nodrošina 100% asiņu un asins komponentu krājumus 60 pasaules valstīs.

2012. gadā 73 valstīs bezatlīdzības donori spēja nodrošināt 90% asins krājumus, tostarp 60 valstīs nodrošinot 100% asins krājumu. Savukārt 72 pasaules valstis 50% asins krājumus veido apmaksāto donoru nodotās asinis un asins komponentes.

5. Katru gadu pasaulē tiek savāktas aptuveni 108 miljoni ziedoto asiņu vienības jeb devas.

Aptuveni 50% asins devu tiek savāktas valstīs ar vidējiem iedzīvotāju ienākumiem, kas veido 80% pasaules populācijas. Savukārt valstīs ar augstiem iedzīvotāju ienākumiem cilvēki nodod asinis un asins komponentes 9 reizes biežāk kā valstīs ar zemiem iedzīvotāju ienākumiem.

6. Valstīs ar augstāku ienākumu līmeni cilvēki ziedo vairāk.

Vidējais asins donāciju skaits uz 1000 iedzīvotājiem valstīs ar augstiem iedzīvotāju ienākumiem ir 36,8 donācijas, valstīs ar vidējiem ienākumiem – 11,7 donācijas un valstīs ar zemiem ienākumiem – 3,9 donācijas.

Latvijā: 1,65% no visiem Latvijas iedzīvotājiem ir donori. Pēc 2014. gada datiem 16,3 donori un 26,3 donācijas uz 1000 iedzīvotājiem.

7.Viena nodotā asins deva var izglābt vairākas dzīvības.

Sadalot asinis vairākos komponentos var palīdzēt vairākiem pacientiem, izmantojot tikai vienu asins devu, katru slimnieku nodrošinot tieši ar to asins komponentu, kas tam ir vajadzīga.

8. Nevajadzīgas asins pārliešanas pakļauj pacientus nevajadzīgam riskam.

Pasaulē bieži asins pārliešana tiek piemērota ārstēšanā, lai gan varētu tikt izmantoti citi tik pat efektīgi līdzekļi. Šī prakse pamazām tiek izskausta, lai taupītu vērtīgos asins krājumus un nepakļautu pacientus nevajadzīgam inficēšanās riskam.

Avots: http://www.who.int/features/factfiles/blood_transfusion/en/